Slēpot un slidot gribētājus gaida slēpošanas trase (1,8 km) un slidotava pie Aglonas vidusskolas (Daugavpils iela 6). Vakaros līdz plkst. 21.00 trase un slidotava ir apgaismota.

Daudzviet pasaulē, kur pārgājieni ir populāri, tiek izmantotas uzlīmes vai zīmes “Gājējiem draudzīgs/Hiker-friendly”. Turpmāk šāda zīme būs arī visā Baltijā- Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Vairāk lasiet šeit: hf_preses_zina_28102020

Kulinārā tūrisma piedāvājums rudenim – „Rudzu ceļš”.

 “Rudzu ceļš” ir jauns kulinārā tūrisma piedāvājums. Vēsajās rudens dienās tas aicina ciemos uz laukiem pie siltas maizes krāsns baudīt tikko ceptas rudzu maizes garšu un smaržu, veidot maizes kukulīti savām rokām un klausīties maizes tapšanas stāstos.

Kāpēc ēst rudzu maizi?

Latvietis rudzu maizi ēd ne tikai iecienītās un ierastās garšas dēļ. Latvijas maiznieku biedrība norāda, ka tā ir arī ļoti veselīga. Rudzu maizes sastāvā esošie vitamīni paaugstina organisma aizsardzības spējas pret slimībām, ogļhidrāti nodrošina organismam izturību un spēku, šķiedrvielas tīra organismu un uzlabo asinsriti, olbaltumvielas spēcina muskuļus un nervu šūnas, bioloģiski aktīvi savienojumi stiprina imūnsistēmu. Rudzi no augsnes uzņem mazāk kaitīgo vielu, piemēram, dzīvsudrabu, svinu.

Kas ir „īstā” rudzu maize?

Tradicionālā latviešu rudzu maize ir gatavota no vietējo, vēsturiski audzēto graudu šķirņu miltiem, raudzēta ar dabīgo ieraugu, veidota ar rokām un cepta ar malku kurinātā maizes krāsnī uz klona. Latvijas salinātā rudzu rupjmaize ir iekļauta ES aizsargāto kvalitatīvo produktu sarakstā un ieguvusi Eiropas kvalitātes zīmi „Garantēta Tradicionālā Īpatnība”. Vārds „salināt” nozīmē saldināt, piemēram, plaucējot miltus ar verdošu ūdeni, kas piešķir rudzu maizei īpašo, saldi skābeno garšu.

Ieskats salinātās rudzu rupjmaizes cepšanā: https://youtu.be/brd47pbVBjQ.

Ko var redzēt „Rudzu ceļā”?

„Rudzu ceļā” var viesoties pie kopumā 52 maizes cepējiem, rudzu audzētājiem, viesu namos un restorānos visā Latvijā, kur cep rudzu maizi pēc tradicionālām vai mūsdienu receptēm, gatavo dažādus ēdienus no rupjmaizes vai rudzu miltiem un ceļ tos galdā viesiem. Saimnieki apmeklētājiem rāda, kā top maize, piedāvā maizes un rudzu ēdienu gatavošanas meistarklases un degustācijas, stāsta par tradīcijām, kas saistās ar rudziem un maizi. „Rudzu ceļā” var ne tikai apgūt un pilnveidot savas maizes cepšanas prasmes, bet arī iegādāties visneparastākās un gardākās maizes šķirnes no nelielām vietējām ceptuvēm, kuru produkcija nav sastopama lielveikalos. (Ar konkrētiem piedāvājumiem varat iepazīties šīs ziņas praktiskajā pielikumā.)

Kā doties „Rudzu ceļā”

Ceļojumu sāciet plānot, ielūkojoties www.celotajs.lv/rudzucels. Te informācija par katru no apmeklējamām vietām – maizes cepējiem un to piedāvātajām apmeklējumu programmām, restorāniem un kafejnīcām, kur piedāvā īpašus rudzu graudu un miltu ēdienus, uz vietas ceptu maizi, meistariem, kuri gatavo koka abras maizes cepšanai vai puzurus Ziemsvētku rotājumiem, rudzu audzētāju saimniecībām, dzērienu darītavām, kur no rudzu iesala gatavo kvasu un citus gardus dzērienus. Ceļojuma ērtākai plānošanai divi maršrutu piemēri, ko var pielāgot savām vajadzībām un interesēm.

„Rudzu ceļa” interneta vietnē interesentiem arī plašāka informācija par rudzu vēsturi Latvijā, maizes tradīcijām gadskārtu svētkos, rudzu ēdieniem, maizes zīmēm, ticējumiem, maizei veltītiem pasākumiem un svētkiem Latvijā.

 Karte un brošūra „Rudzu ceļš”

Brošūra ir īss iepazīšanās stāsts par rudzu maizi un tās vērtībām, rudzu šķirnēm un īpašībām, rudzu ēdieniem, svētkiem un pasākumiem, kas balstīti uz rudzu maizi, kā arī iepazīstina ar 6 rudzu maizes cepējiem, projekta “Rudzu ceļš” partneriem. Karte ir pielikums brošūrai, tajā atzīmēti visi 52 „Rudzu ceļa” dalībnieki. Par katru „Rudzu ceļa” dalībnieku kartē atradīsiet īsu aprakstu un tūrisma piedāvājumu – īpašo rudzu ēdienu vai dzērienu, ražotos produktus, degustācijas, darbnīcas un meistarklases apmeklētājiem. Katrai saimniecībai norādīta kontaktinformācija. Karte un brošūra lejupielādējama PDF formātā „Rudzu ceļa” interneta vietnē un pieejama iespiedmateriālā Lauku ceļotāja birojā, Kalnciema ielā 40.

„Rudzu ceļa” iniciatīva

„Rudzu ceļa” iniciatīva pieder LLTA „Lauku ceļotājs” un sešiem lauku uzņēmējiem: z/s „Bērziņi” Jūrkalnes pagastā, lauku māja „Caunītes” Ozolnieku pagastā, Vineta Cipe Āraišu Dzirnavās, z/s „Buliņi” Drustu pagastā un z/s „Klajumi” Kaplavas pagastā un Aina Barsukova IK Dzīles Kārsavas novadā. Šis kulinārā tūrisma piedāvājums domāts visiem, kas novērtē dabīgu un veselīgu ēdienu, kam ir svarīga ēdiena enerģētiskā un uzturvērtība, pārtikas izcelsme, un kas vēlas izzināt rudzu kulinārās tradīcijas un iemācīties ko jaunu.

Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte  Ziemele,(t.29285756).

Par biedrību „Lauku ceļotājs”:

Biedrība „Lauku ceļotājs” ir vecākā un spēcīgākā lauku tūrisma organizācija Latvijā, dibināta 1993. gadā. Biedrības mērķis ir lauku tūrisma attīstība Latvijā kopējā lauku ekonomikas kontekstā, sadarbojoties ar lauksaimniecības, pašvaldību, dabas aizsardzības un citām nozarēm. „Lauku ceļotājs” pārstāv savu biedru intereses, iesaistās uzņēmējiem labvēlīgas politikas veidošanā, kalpo kā profesionālas informācijas forums un mārketinga platforma. „Lauku ceļotāja” biedri ir lauku tūrisma, lauksaimniecības, amatniecības uzņēmēji, pašvaldības, valsts iestāžu un organizāciju struktūrvienības visos Latvijas novados.

Projekts “Rudzu ceļš” (Nr.19-00-A01630-000002) tiek īstenots ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstu. „Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai – Eiropa investē lauku apvidos”.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku Atbalsta dienests.

Aglonā no 1.jūnija tiek piedāvāta iespēja izmantot velosipēdus bez maksas.
Velosipēdus var saņemt Aglonas novada TIC, t.29118597 (Olga)

Darba laiks:

Pirmdiena    8:30 – 17:00
Otrdiena      8:30 – 17:00
Trešdiena    8:30 – 17.00
Ceturtdiena 8:30 – 17.00
Piektdiena   8:30 – 17.00
Sestdiena      brīvdiena
Svētdiena      brīvdiena

Šonedēļ, sākot ar 13. maiju, Latvijas muzeji sāks pakāpeniski vērt durvis apmeklētājiem. Lai apmeklējums būtu drošs, tā nosacījumi līdzīgi un apmeklētājiem labi saprotami, muzeji kopīgi īstenos informatīvu kampaņu #TiekamiesTagad. Daudzos muzejos droša apmeklējuma palīgi būs spilgti dzelteni vienota dizaina un informācijas materiāli. Tie uz laiku mainīs muzeju izskatu un apmeklētāju paradumus, tomēr svarīgākais ir iespēja atkal satikties muzejiem un apmeklētājiem. Muzeji Latvijā ir ļoti dažādi un netiks atvērti vienlaicīgi, tādēļ platformā muzeji.lv būs pieejama regulāri atjaunota informācija par jau atvērtajiem muzejiem un to piedāvājumu, kā arī apmeklējumu ierobežojumiem.

Muzeji drīkst vērt durvis, ievērojot muzeju nozarei izstrādātu sanitāro protokolu. Apmeklētāji tiek lūgti neapmeklēt muzejus, ja tiem ir elpceļu saslimšanas simptomi, savukārt muzejā galvenais nosacījums ir 2 metru fiziskā distance no citiem apmeklētājiem un personāla. Lai to nodrošinātu, tiks kontrolēts apmeklētāju skaits, dažos muzejos apmeklētāju plūsmu regulēs iepriekšēja pierakstīšanās. Muzejos tiks nodrošinātas arī roku mazgāšanas vai dezinfekcijas iespējas. Drošības apsvērumu dēļ var tikt ierobežota vai pilnībā liegta piekļuve atsevišķiem elementiem, piemēram, skārienjutīgām virsmām vai praktiskās darbošanās vietām; apmeklētāji tiek aicināti uztvert šādus gadījumus ar sapratni.

„Ar savu distancēšanās darbu esam nopelnījuši atvieglojumus, un tas ir būtiski, lai soli pa solim atgrieztos arī kultūras dzīves asinsrite. Arī turpmāk viss ir mūsu pašu rokās – ievērot fiziskās distancēšanās un citus drošas sadzīves noteikumus būs primārais uzdevums, un esmu drošs, ka mūsu nozare to paveiks ļoti atbildīgi,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

“Muzeji sanitārā protokola prasības uztver ļoti nopietni. Tomēr izvēlētais tēmturis #TiekamiesTagad apliecina arī ilgas un entuziasmu, ar kādu muzeji gaida atkalredzēšanos ar saviem apmeklētājiem gan uzziedējušajos parkos un dārzos, gan sagatavotajās, bet dažviet vēl neatklātajās izstādēs, gan uzspodrinātajās pastāvīgajās ekspozīcijās. Lietot #TiekamiesTagad aicinām ne tikai muzejus, bet ikvienu organizāciju, kas no jauna vērs durvis saviem apmeklētājiem,” stāsta Latvijas Muzeju biedrības pārstāve Elīna Vikmane.

Informācija par to, kuri muzeji, izpildot valstī noteiktās prasības, ir atvērti apmeklējumam, muzeju piedāvājumu, darba laiku un biļešu iegādes iespējām, būs pieejama katra muzeja vietnēs un sociālajos tīklos, kā arī kopējā platformā muzeji.lv. Kampaņas vizuālie materiāli apspēlēs starptautiski atpazīstamās zīmes “Trausls. Prasa īpašu rūpību” (Fragile. Handle with care) piktogrammu ar rokās rūpīgi satvertu trauslu kravu, ko pierasts redzēt, pārvadājot vērtīgo kultūras mantojumu. Taču šajā kampaņā visa uzmanība pievērsta cilvēka dzīvības un veselības trauslumam, aicinot apmeklētājus rūpēties par drošu viesošanos Latvijas muzejos. Kampaņu realizē Latvijas Muzeju biedrība – lielākā muzejus un mākslas centrus apvienojošā nevalstiskā organizācija Latvijā. Kampaņas ideja līdz realizācijai izauklēta, pateicoties ciešai Latvijas muzeju, Latvijas Muzeju padomes un LR Kultūras ministrijas sadarbībai.

Zīmīgi, ka muzeju pakāpeniskā atvēršana sakritīs ar muzeju nedēļu – 16. maijā būtu notikusi Muzeju nakts, bet 18. maijā pasaulē atzīmē Muzeju dienu.

#TiekamiesTagad

Kopš 2020. gada 12. marta Latvijā ir izsludināts ārkārtas stāvoklis, kas ir ietekmējis daudzu nozaru darbību, bet pirmie, kas cietuši visvairāk, ir tūrisma un izklaides pakalpojumu sniedzēji. Biedrība “Latgales reģiona Tūrisma asociācija “Ezerzeme”” ir veikusi tūrisma nozares pārstāvēto uzņēmumu aptauju, lai apzinātu situāciju Latgalē un ievāktos datus un uzņēmēju ieteikumus situācijas risināšanai nosūtītu tālāk Ekonomikas ministrijai.

Šobrīd atbildes uz aptauju ir snieguši vairāk nekā 80 tūrisma pakalpojumu sniedzēji, pārstāvot visus Latgales reģiona novadus. No visiem aptaujātajiem 40% ir izmitināšanas uzņēmumi, 15% ir ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, 15 % ir muzeji un privāto kolekciju īpašnieki, 15% ir aktīvās atpūtas uzņēmumi, un atlikušie 15% ir apskates saimniecības un objekti, kā arī pasākumu organizatori un tūrisma informācijas ieguves punkti.

Iepriekš minēto tūrisma un izklaides pakalpojumu sniedzēju zaudējumi, kas skar rezervāciju, aktivitāšu un pasākumu atcelšanu sasniedz 600 000 eiro, neskaitot darbinieku atalgojuma izmaksas, uzturēšanas izmaksas un citus ar pamatdarbības nodrošināšanu saistītus izdevumus. Šī summa tikai daļēji atspoguļo zaudējumus Latgales tūrisma nozarē un vietējā ekonomikā kopumā, bet tajā pašā laikā skaudri parāda situācijas progresējošo līkni kopumā.

Lielākie cietēji no šīs situācijas ir pilsētu viesnīcas, ēdināšanas uzņēmumi un izklaides pakalpojumu sniedzēji. Lauku apvidos ir vairāk ģimenes uzņēmumu, kam tūrisms ir papildus nozare. Vairāk nekā 60 % no aptaujātajiem ir daļēji vai pilnībā slēguši savu darbību. Tūrisma un izklaides pakalpojumu sniedzēju aptauja tiks veikta regulāri, līdz situācija valstī stabilizēsies un tūrisma jomā būs redzamas arī pozitīvas tendences

Mazliet vairāk par 22% no aptaujātajiem uzņēmumiem nav uzsākuši aktīvo tūrisma sezonu un ir neziņā par to, kā izvērtīsies situācija tuvāko mēnešu laikā. Savlaicīga informācijas sniegšana ir svarīgākais punkts, ko atzīmē gandrīz katrs otrais tūrisma un izklaides pakalpojumu sniedzējs. Uzņēmēji min šādus ieteikumus finansiālās krīzes mazināšanai: pagarināt aizdevumu atmaksas termiņus, valsts atbalsts darbinieku uzturēšanā, komunālo maksājumu un īres maksājumu atcelšana, atbalsta maksājumi uzņēmējiem, dīkstāves pabalsts. Visi aptaujātie uzņēmumi maksimāli mēģina saglabāt esošās darba vietas, bet atzīst, ka bez valsts atbalsta, tas nebūs iespējams. Jāteic, ka daļa no ieteikumiem jau pamazām tiek ieviesta, sniedzot vērtīgu atbalstu dažādām uzņēmēju kategorijām.

Saskaņā ar 2020.gada 14.marta Ministru kabineta lēmumu, sākot ar 2020. gada 17. martu tiek aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķēršosanās vietām, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus. Šis lēmums neattiecas uz šobrīd Latvijā esošajiem ārvalstu tūristiem; tiem ir atļauts izceļot no Latvijas Republikas arī pēc aizlieguma spēkā stāšanās.

Lai nodrošinātu Ministru kabineta lēmuma izpildi, katrai tūristu mītnei ir obligāts pienākums katru dienu līdz plkst. 12:00 aizpildīt informāciju par tajā izmitinātajiem ārvalstu tūristiem, norādot, cik tūristi un no kuras valsts ir nakšņojuši tūristu mītnē iepriekšējā naktī.

Informāciju lūdzam pildīt norādītajā tiešsaistes anketā līdz turpmākam rīkojumam: https://forms.gle/SUZRY8NN5fPjR8pQ7

Lejupielādēt ekotūrisma attīstības stratēģiju 2019. – 2023. gadam pārrobežu teritorijām var šeit – attīstības strātēģija

No 2020. gada 10. janvāra, Aglonas Tūrisma informācijas centrā ir pieejamas jaunās Aglonas novada tūrisma kartes. Tūrisma kartē ir atjaunota informācija, bet saglabāts iepriekšējā gada dizains. Tā sevī ietver informāciju par Aglonas novadā esošajiem muzejiem, naktsmītnēm, amatniekiem, baznīcām, aktīvās atpūtas iespējām, velo un ūdens maršrutiem, un citiem tūrisma objektiem. Tūrisma karte ir izdrukāta 4000 eksemplāros.